Martins (mat) rakstīja, @ 2006-10-15 17:20:00 |
|
|||
Garastāvoklis: | excited |
Stāsts par veiksmīgo pīli
Viss sākās ar to, ka nolēmu pievienoties un doties uz bebru medībām. Ieradāmies laicīgi, nedaudz tika nolaist ūdenslīmenis grāvī un gaidījām bebrus. Tā nu sēdēju un gaidīju, kamēr jau sāka nākt tumsa. Sākumā pāri pārlaidās viena pīle un nosēdās kādus metrus piecdesmit uz priekšu grāvī. Nu pēc kāda laika tai pievienojās vēl divas. Protams sāku jau apdomāt vai nevajadzētu pamēģināt aiziet un uzšaut pa tām pīlēm, bet nu nebija pārāk liela vēlme, līdz brīdim, kad skatos, ka pār galvu pārlido ritīgi liels pīļu bars, nu kādas 20-30 pīles. Nu ja jau tur ir tāds bars, tad jau nevar neiet un nepamēģināt, jo no tāda bara jau kādu dabūt ir visai reāli. Nu tad ielādēju smalkās skrotis un devos lūkoties vai nevarēs dabūt pīļu cepeti. Tas bars jau pa to grāvi bija biki izklīdis un nebija gaidītā efekta, ka lielais bars tūlīt celsies augšā, turklāt bija jau arī samērā normāla krēsla. Bet nu viena pīle tomēr lidoja ļoti tuvu, taču trāpīt neizdevās. Tad nu tā stāvēju un skatījos, kur aizlido tā pēdējā pīle, kad skatos, ka ir vēl viena ienākošā pīle, kas pārlido man pāri, apmet loku un lido tieši manā virzienā. Šai brīdī nostrādāja mednieka refleksi, ka tik zemu lidojošu pīli jau vajadzētu pamēģināt notriekt ar, pie rokas esošo, bisi. Daudz nedomājot bise tiek vicināta vajadzīgajā virzienā un pašam par nelielu izbrīnu notiek kontakts ar pīli, kas krīt zemē. Jā, šai brīdī jau laikam nedaudz par daudz sapriecājos, ka esmu jau gana veiksmīgi ticis pie cepeša, kad skatos, ka pīle sāk atžirgt. Nākamie pāris vēzieni vairs nav tik veiksmīgi un varu tikai noskatīties, kā pīle lēnām paceļas un aizlido nezināmā virzienā. Tā nu arī nesanāca tikt pie pīles cepeša, diemžēl :)
Nopūsties: