Visur ir robežas. Es varu kontrolēt savu rīcību, bet vienmēr var pienākt brīdis, kas ārējā iedarbības būs daudz spēcīgāka nekā es iekšēji to varu kontrolēt. Un katram jau tas līmenis ir cits. Viens var paciest vairāk, cits mazāk. Tas jau ir iekšējais raksturs - kā sevi kontrolē, jo daži jau arī dzer mēnešiem, bet citi pāris glāzītes.

Bet aizdomājies ne tikai par šādiem gadījumiem, bet kā vispār rodas agresija, kas to izraisa? Vai pieticība var izraisīt agresiju, bet lielīga ēšana, kamēr citi skatās?