Nu redz, tad tu piekrīti apgalvojumam, ka izvarot reizēm ir normāli.
Jo sieviete ļoti provokatīvā un izaicinošā apģērbā terorizē vīrieša hormonus, kas varbūt sen nav dabūjuši. Tad nu viņš sajūt psiholoģisku spiedienu, ko varam traktēt, kā psiholoģisku vardarbību. Tad viņš pieņem mērus (ne visai labus mērus), lai to pārtrauktu.

Redzi, vienai no pusēm problēma ir atrisināta, bet otra puse pašai nemanot provocējot un negribot ir pamatīgi cietusi. Un šeit rodas jautājums par vardarbības sakni - kā panākt, ka konflikts nerodas vispirms, lai pēc tam to nevajadzētu risināt? Turklāt, šobrīd cilvēku dažādība ir pārlieku liela, lai konfliktus neradītu vienkārši neapzināti.