Nu par dzīvnieciskajām jūtām, ir nākamā evolūcijas pakāpe, kur tu vadies tikai daļēji pēc savām brutālajām jūtām. Nu vismaz tāda tiek mākslīgi vai ne tik mākslīgi radīta.

Eksperimentēt ir labi, bet tiem ir jāsagatavojas. Paskaties, kā norit zinātnisks eksperiments - tu izvirzi hipotēzi un ar eksperimenta palīdzību to mēģini pierādīt, apgāzt. Kas šajā gadījumā ir hipotēze? Turklāt, brīdi, kad palaid eksperimentu, tad atpakaļ ceļa vairāk nav un to vajag mācēt kontrolēt.
Redz, es uzskatu, ka daudzi eksperimentus laiž kā pagadās, protams, varbūtības teorija noskaka, ka iepsēja nonākt pie pozitīva rezultāta ir, bet tādiem eksperimentiem, tā ir samazināta. Tad nu kaut ko izdara kā pagadās un tie daži pozitīvi rezultāti postulē, ka tā redz vajag darīt, jo rezultāts ir bijis pozitīvs. Nekas netiek pateikts par pozitīvisma būtību, cik ilgi tas ir pozitīvs un tmalīdzīgi.