Tātad iepriekš pieminēju, ka katrs nākamais mirklis ir mazvērtīgāks par iepriekšējo.
Protams, ja mēs pieejam tā emocionāli un visādi citādi, tad skaidrs, ka tā it kā nevajadzētu būt un visādi citādi nav redzamas nekādas sakarības.

Taču varam uz to visu paskatīties arī vienkārši racionāli. Pirmkārt, atvieglosim savu modeli un pieņemsim, ka visi mirķļi ir vienādi (pēc tam varam apskatīties, kas notiktu citādi). Skaidrs, ka tādā gadījumā viss it kā ir ļoti konstanti un mēs vienlīdzīgi izjūtam katru mirkli, it kā. Bet tagad apskatīsim, kas tad ir mirķļa izjušana - vai tas patiesībā nav tas jaunais, ko mēs izjūtam - dalām jauno izjusto mirkli ar visu iepriekšējo mirķļu summu un iegūstam, šādā veidā, ka katrs nākamais mirklis paliek ar vien mazāk izjūtams. Kā redzams pavisam vienkārša loģika, ka mirķļi savu būtību samazina.
Ja pieņemam, ka katrs mirklis tomēr ar kaut ko atšķirās un ka daži mirķļi ir vairāk novērtēti nekā citi, tad šajā gadījumā varēsim parādīt, ka it kā vienādi novērtēti mirķļi lēnām zaudēs savu būtību un ka būs jāizdzīvo arvien spēcīgākas mirkļa sajūtas, lai spētu tās izjust tās tādā pašā līmenī kā iepriekš.

Katrā ziņā būtu interesanti saprast, kas notiek ar negatīvajiem mirkļiem - vai tie palīdz nākamajiem pozitīvajiem mirķļiem izskatīties tomēr pozitīvākiem vai negatīvākiem?