Tātad vienmēr pienāk pirmā reize, kad notiek izņēmums.Vai tad izņēmumi nepadara dzīvi aizraujošāku?

Padomā cik daudzi tā arī ir aizgājuši un klusībā pie sevis raudājuši, nespējot ar to samierināties, nespējot par to pēc tam arī izteikties savā žurnālā. Kā tev liekas, vai tā ir laba rīcība, ka šādi aizskar cilvēkus? KO?