Njā, reizēm uznāk visādas pārdomas, par ko varētu iepukstēt, bet bieži vien pārdomas tā arī aiziet bez puksta.
Piemēram, domāju par tādu lietu kā ticība. Ne jau ticība kaut kam konkrētam, bet tā vispārīgi. Kā ticība iespaido mūsu rīcību. Tīcība mūsu spēkiem, uzticība citiem cilvēkiem, ticība augstākiem spēkiem.
Man jau liekas, ka bez ticības mēs nespētu normāli funkcionēt. Ticība ir key elements, turklāt, neesot iekšējai ticībai - mēs meklējam ārējo ticību.