Cilvēkiem laikam nav dabas dots talants spriest bez emocijām. Pareizāk, laikam ir dabas dots talants izdarīt spriedumus galvenokārt tos balstot uz emocijām. Piemēram, palasām kaut kāda emigranta tekstu par Aināru. Teksts jau labs, kārtīgi emocionāls, bet kaut kā pietrūkst reālu faktu.

Daži komentāri par autora darbu:
1)Šlesera pārstēvētā partija nav koalīcijā, līdz ar to procentus izglītībai izmainīt viņš nevar
2)Neredzu kopsakarību ar citātu par viceprezidentu debatēm
3)Īsti neredzu kopsakarības, kāpēc Šlesers varētu būt galvenais vainīgai tam, kur mēs šobrīd atrodamies
4)Autors ir aizmirsis pieminēt, ka ASV kompāniju vadītāju bonusi bija mērāmi miljonos
5)Autors ir aizmirsis pieminēt, ka tādiem profesionāļiem, kā būvniekiem treknajos gados alga arī bija vairākas reizes lielāka par skolotājiem un citiem valsts darbiniekiem, kas arī lika palielināt valsts izdevumus, lai piesaistītu darbiniekus
6)Ne no viena cita arī kaut kā nav dzirdēts (vismaz uzsvērti) par to, ka vajadzētu samazināt deputātu skaitu, kāpēc tad to vajadzētu saistīt ar Šleseru?

Reālākais arguments ir par to, ka Šlesers amatos iecēla sev lojālus cilvēkus. Vienīgi problēma jau ir tāda, ka Šlesers vienkārši turpināja šo praksi, kā arī viņam bija skaidrs, ka šos cilvēkus arī no turienes izņems tajā brīdī, kad mainīsies politiskā vara.

Tai brīdī, kad ir slikti vienmēr var mēģināt atrast kādu vainīgo.