Šodien noslēdzu bebru medību sezonu. Līdz augustam būs jāliek šitiem miers, lai grauž pa vasaru kokus un uztur ūdenslīmeni.
Bet nu jā, vakarā nākot pa stigu ārā sanāca ieraudzīt arī vispirms vienu mazāku alni, tad pēkšņi skatos, ka daudz tuvāk jau kaut kas mazs un pelēcīgi balts parādās uz stigas. Krēsla jau ir un skatos, ka tas varbūt varētu būt jenotsuns, kuru jau nu vajadzētu mēģināt nošaut, ātri lieku iekšā patronas un lēnā solī dodos tā virzienā. Pa vidam vēl uz stigas iznāk otrs, lielāks, alnis, kas pamana, laikam, mani un tomēr aiziet atpakaļ, bet mazais alnis pārāk traucēts vēl neliekas. Toties mans mērķis ir arī pamanījis aļņus un tomēr apgriežas un nāk manā virzienā, bet nu te jau ir skaidrs, ka tas tomēr ir āpsis. Baltā strīpa pāri purnam viennozīmīgi to identificē. Tā nu atliek vien notēmēt un domās nospiest gaili, un āpsis ir ieguvis vēl vienu papildus dzīvību. Vēl kādu gabalu paejot uz priekšu arī alnis izdzird kā nokrakšķ zars, uz kura esmu uzkāpis un dodas prom. Tā ka interesants vakara noslēgums.