Vēl es aizdomājos par to, ka es reizēm no cilvēkiem prasu/sagaidu to, ko es gribētu, lai prasa/sagaida no manis. Žēl, bet šī taktika laikam īsti labi nestrādā.
Piemēram, es cenšos prasīt no cilvēkiem precīzas atbildes, kaut gan pats es bieži vien runāju ļoti pa virsu. Patiesībā tagad es īsti neizprotu kā es esmu tik tālu ticis cauri izglītības sistēmai, ka man par to tā neviens īsti nav aizrādījis un centies palīdzēt uzlabot runāšanas (domu strukturēšanas) manieri. Patiesībā gan jāsaka, ka pēdējā laikā es pat esmu dzirdējis aizrādījumus par manu mega strukturēto stāstījumu. Terminaloģijas lietojums manos stāstījumos reizēm mēdz būt visai interesants, domu gaita bieži vien arī var likties nesaprotama, jo reizēm es vienkārši izlaižu lietas, kas man liekas mazsvarīgas. Papildus tam es vēl varu visai interesanti mainīt objektu/domu par ko konkrētā brīdī iet runa. Reizēm šo maiņu var būt diezgan pagrūti izseko.
Ja bērnībā mani vēl nedaudz satrauca, ka cilvēki neizprot manis teikto, tad vienā brīdī es nemanāmi pārgāju uz to, ka mani tas jau vairāk pārāk nesatrauca. Vai tā ir mana problēma, ka mani nesaprot, vai tā ir cilvēku problēma, kas mani īsti negrib saprast?