Redzi, tā jau ir viena no problēmām, jo Tu uzskati šo sarunu jau kādu laiku par bezjēdzīgu. Rezultātā tur nekas nevar sanākt, jo Tu pārāk vairs necenties uzklausīt un izvērtēt, bet samērā ātri jau to visu noraksti kā bezjēdzīgu. Es sevi uzskatu par samērā atvērti domājošu cilvēku, bet tas man netraucē apšaubīt gandrīz jebkuru izteikumu, jo, ja otrs cilvēks ir pārliecināts par sava izteikuma patiesību, tad viņam nebūs problēmas šo izteikumu pamatot ar citiem izteikumiem.
Šajā ciemā var nākt aicināts/neaicināts, bet šai ciemā reti ir nevēlami viesi. Rezultātā ciemā lielākais vairums iespērušos cilvēku ir vēlami, ko savukārt varētu reducēt uz to, ka aicinātu/neaicinātu cilvēku nav, jo visi, kas ir vēlami šai ciemā ir arī aicināti cilvēki. Es protams saprotu, ka esi samulsusi par šādu ciema sagaidīšanu, bet tā nav neviesmīlīga sagaidīšana. Ciemi, kur ir neaicināti iedzīvotāji, parasti saliek virsū visur atslēgas, lai neaicinātie iedzīvotāji nevarētu nekam tikt klāt.

Man jau patiesībā nav ko aizmirst, jo vairāk Tev pašai vajadzētu par to padomāt. Tu atnāc uz ciemu, kur ir visai draudzīgi noskaņoti cilvēku, taču šie cilvēki ir kritiski domājoši. Saskaroties ar šādām nelielām grūtībām, Tu izdomā, ka ciems ir negatīvi noskaņots un pēkšņi daudz nedomājot meties bēgt tā vietā, lai atrisinātu radušās neskaidrības.
Iesaku palasīt vienu no iepriekšējām diskusijām par medību jēdzību, nejēdzību. Varbūt varēsi uzzināt arī priekš sevis kādas jaunas atziņas par medību jēdzību, nejēdzību.