Pēc vakardienas vakara kārtīgas izbesīšanās nedaudz padomāju un sapratu, kas ir noteikti viens no iemesliem, kāpēc zaudēju profesionalitāti. Profesionāļi vienkārši nebesās. Viņi visu cenšas uztvert mierīgi un neuzkrāt liekas negatīvās emocijas. Tā nu es arī nolēmu, ka noteikti vajag lietas uztvert neitrālāk un vienkārši par tām lieki nesatraukties.

Vēl šodien bija vietējā čempionāta volejbola spēle. Šī gan man nedaudz pabesīja, bet tikai ļoti nedaudz un besis bija tikai pēc spēles, jo spēles laikā tas varētu tikai traucēt. Tas, ka zaudējām, jau būtu pilnīgi vienalga. Kā mans trenneris saka, zaudēt jau nav nekas slikts, ja pretinieki ir labāki un viņi tevi apspēlē, slikti tas ir tad, kad tu vienkārši atstāvi un uzdāvini uzvaru kā tas bija šodien. Ja tu nāc spēlēt, tad ir jābūt gatavam cīnīties par katru punktu, nevar tā vienkārši stāvēt. Es varu aizsardzībā nokrist, bet tomēr paņemt to bumbu, bet ir tāds(tādi), kas stāv taisnās kājās un nevar nedaudz pacensties, lai tā bumba nenokristu zemē. Nu neko, zaudējums paliek zaudējums, tā ka esmu jau nomierinājies un samierinājies :)