maschera ([info]maschera) rakstīja,
@ 2013-06-15 14:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar Diseldorfā, piektdienas vakara nenoteiktajā trauksmē, ēdu kartupeļu pankūkas ar lasi un ilgojos pēc Latvijas. Līgo vakarā te takš i pļavas puķes nesaplūksi. Līgošu lepnā vientulībā klusējot. Vai, precīzāk - līgošu vilcienā no Berlīnes uz Diseldorfu. Absurds kaut kāds, kā es te iekūlos uz tik šausmīgi ilgu laiku?! Mājās tikmēr vasara paiet. (sigh) Nuja. Viss jau dzīvē ir mācība, skola utml., protams.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]maschera
2013-06-15 17:15 (saite)
Tā baismīgi sanāk. Mūža galā viss galvenais izrādās esam tikai fantāzijas auglis. Kā tā varēja gadīties, nezinu. Un fantāzija laikam stipri par vāju. Uz nāves gultas i neceru domāt, ka "mans mūžs bij daiļš dziedājums". Kaut kas sistēmā nav kārtībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]maschera
2013-06-15 18:16 (saite)
Kā jau parasti dzīvē gadās - paskaties apkārt, un atbildi atradīsi. Cibiņa virginia_rabbit to man nupat ir sniegusi ar savu ierakstu, nebūt ne domātu man, bet gan aprakstošu viņas mazo bērnu:

Es saprotu, ka viņš nevar vienkārši bez tā iztikt - pat ja visu izdara pa viņa prātam, tad viņš paņem, apsedz mantiņu ar lupatiņu un raud un raud par to, ka tās vairs nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?