man ir doma, ka es nekad vairs nelasīšu grāmatas
nekad vairs neskatīšos filmas
gulēšu gultā un skatīšos televīzijas pārraides
un tās, protams, drausmīgi lamāšu
neiešu uz tām grjobanajām gleznu izstādēm
un neiešu skatīties skulptoru darbus
un man būs arīdzan pohuj uz Milušu, uz Šķēli un uz Šleseru
izrādās, ka Milušs ir Cepurnieka frends
Preved no preses
jūs esat vairs neaktuāls
nekad vairs neiešu uz fotogrāfu izstādēm

pagaidām esmu veiksmīgs nodevējs
līdz brīdim, kamēr kārtējais darbadevējs nesāks aurot par nebūtiskām lietām
un, ticiet man, tas notiks
un pēc tam atkal uz galerām
zajebal man frīlancerisms, draugi. varbūt vienkārši pārāk ilgi esmu tā strādājis

a ir taču tik forši - vot, kad jūs pabeidzat piektdienas vakarā visus darbus, jūs vienkārši ejat kaut kur izklaidēties, utt, varbūt sadzeraties kādā klubā, un tad jau ir sestdiena, tad kaut kā tā mierīgi jāatpūšas, jāpaskatās teļļuks, un, skat, jau pirmdiena.
a man, kad es izdaru/nododu visu, un priekšā ir nevis divas, bet gan kādas desmit brīvas dienas - sajūtas ziņā tas ir kā vidusskolniekam vasaras brīvlaiks
bet man sāk gribēties no deviņiem līdz pieciem
nu kāpēc man nevar atstāt kāds mantojumā pusmiljonu dolāru, ibio?

starp citu, lai dabūtu finansējumu savai pirmajai filmai, Roberts Rodrigess pārdeva savu organismu zinātniskiem eksperimentiem. Bez tam, es pats personiski pazīstu vienu cilvēku, kurš savus ar mākslu saistītos plānus ir atrealizējis tieši šādā veidā. Un neko - dzīvs. Jāsāk domāt.
te markizs ir atradis pat vēl kaut ko krutāku: http://klab.lv/users/markizs/133243.html
Interesanti, hipotekāro kredītu var paņemt, ieķīlājot savu nieri?
Jāsāk funktierēt tādā līmenī: ar medikamentiem ļaut sev šo nieri sačakarēt un pēc tam pārdot, visus piekāsīšu :)

nu, re! cilvēks, kurš visu laiku ir rakstījis sev blogu bez jebkādām kļūdām punktuācijā un vispār, tomēr nokļūdas - es to par ritvars
es jau sen secināju, ka blogošana iznīcina visu labo cilvēkā.
drīz aizmirsīsim ne tikai komatus, bet arī matemātikas formulas un apzīmējumus fizikā
aizmirsīsim ķīmiju un tos murgainos dioksīdus, atcerēsimies tikai par ūdeņraža pārskābi
aizmirsīsim ģeogrāfiju - kādu vispār interesē, kurā galā viņš atrodas apaļajam globusam?
darbmācību noteikti aizmirsīsim. tas ir dziļi personisks jautājums.
aizmirsīsim angļu valodu, atstāsim tikai tādus terminus / abreviatūras kā "huh" un "omgwtf"
es vispār nevaru saprast, kāda vilka pēc cilvēkiem ir vajadzīga vācu vai, pasarg dies, franču valoda
aizmirsīsim latviešu literatūru. nu vajag, vai ne?!
aizmirsīsim fizkultūru, visus spēkus koncentrēsim tikai savam psihiskajam pārspēkam.
jo mēs sēdēsim palmu galotnēs ar laptopiem. un tas būs brīnišķīgi.