pagaidām esmu veiksmīgs nodevējs
līdz brīdim, kamēr kārtējais darbadevējs nesāks aurot par nebūtiskām lietām
un, ticiet man, tas notiks
un pēc tam atkal uz galerām
zajebal man frīlancerisms, draugi. varbūt vienkārši pārāk ilgi esmu tā strādājis

a ir taču tik forši - vot, kad jūs pabeidzat piektdienas vakarā visus darbus, jūs vienkārši ejat kaut kur izklaidēties, utt, varbūt sadzeraties kādā klubā, un tad jau ir sestdiena, tad kaut kā tā mierīgi jāatpūšas, jāpaskatās teļļuks, un, skat, jau pirmdiena.
a man, kad es izdaru/nododu visu, un priekšā ir nevis divas, bet gan kādas desmit brīvas dienas - sajūtas ziņā tas ir kā vidusskolniekam vasaras brīvlaiks
bet man sāk gribēties no deviņiem līdz pieciem
nu kāpēc man nevar atstāt kāds mantojumā pusmiljonu dolāru, ibio?