Великая сермяжская прада. Jums vajadzētu redzēt, kā martcore skatījās šo filmu - ar atvāztiem 32 zobiem, grozot galvu un ik pa laikam pie sevis burkšķot sentences no kataloga "nu, bļ". Es, protams, saprotu, ka Hitlers bija arī tikai cilvēks, taču šeit ticamības moments netika nozagts, jo nebija vairs īsti ko zagt. Vārdsakot, izsmējos no sirds.

Filmas laikā vairākkārt radās nepārvarama vēlme uzvilkt oranžos gumijas zābakus un divreiz iespert kādam no scenāristiem pa vēderu. Pie pāris līdz vēmienam klišejiskajiem momentiem (akdies, bez tā laikam jau pavisam, pavisam nevar) nāca prātā doma komplektā vēl pievienot grābekli. Bet operatora darbs pasākumā ir tik fantastiski kruts, ka tiek piedots pilnīgi viss, Džārmuša mironis dzīvē neko tādu nav redzējis - vienkārši ekselenti viss ir nofilmēts. Gaidu nākamo Kuarona filmu! Un začots Klaivam Ouenam, začots, malacis.

Bāc, es laikam vispār esmu kaut ko pārstājis saprast no kino. Injaritu "21 grams" man pilnīgi nepatika - man likās, ka ideja ir pareiza, viss ir labi, taču akcenti ir izlikti tā, ka lego ir samontēts kaut kā pavisam nepareizi. Šeit ir tas pats, tikai spēcīgāk nekā gramos un mazliet savādāk - ja pati konstrukcija ir pareiza un ļoti asprātīgi salipināta, tad pārlieku lielā mozaīkas daļa "raudāja māte, raudāja meita, raudāja skatītāji un biļešu kontrolieri" iesprauž kāršu namiņam tuteni pakaļā. Un taču tur ir tik daudz kā kruta! Kaut vai pats pēdējais kadrs vai arī kurlmēmā tīneidžere diskotēkā. Bet tie akcenti...lūk, skaties tās Injaritu filmas un visu laiku ķer sevi pie domas, ka  ekrānā notiekošais tev ir samērā vienaldzīgs.  Četras  japāņu dāvanas no piecām.

Es biju gaidījis pavisam kaut ko citu. Bet šī filma ir tāda, es pat nespēju īsti pateikt - kāda, hm, ļoti interesanta, un no visiem šāgada Oskara nominantiem es to noteikti ieteiktu noskatīties kā pirmo. Tā ir savā ziņā iespaidīgi šizofrēniska performance, kurā pa naža asmeni staigā ļoti kruta ideja (mūsdienu britu monarhija from inside - žetons kvadrātā) un totāls farss, piedevām abi gāžas ar galvu strautā ik pēc divām minūtēm. Tūlīt atnāks Dienasgramata un pateiks, ka viss bija totāls farss, un viņam būs taisnība. Bet es sev kaut kā piefiksēju vienu interesantu lietu - ka man lēdijas Diānas nāve arī bija daudz nozīmīgāks un [ieraksti pats] notikums nekā, piemēram, Dvīņu torņi. Tēmu neattīstīšu, zināms ar ko beigsies. Un jā, man tik ļoti mīļajai Džūdijai Denčai šogad nāksies noplātīt ķepiņas - visa mana sirds šoreiz aiziet Elenai Mirrenai. Viņa bija īsta mūsdienu Anglijas karaliene. Nav vairs varas un valdonīguma, taču pašcieņa vienmēr paliek. Un to saku es, kura mīļākā filma, kā zināms ir Džērmana "Jubilee".

Ja nebūtu Skorsēzes filma, tad tās Osīša nominantu vietā noteikti atrastos The Prestige. Lai arī abas norisinās dažādos laikmetos un ir pavisam par kaut ko citu, viņām ir tik daudz  identisku detaļu, identisku plusu un mīnusu, ka man sāk šķist - Skorsēze ar Nolanu bija saderējuši uz polšu, kuram izdosies krutāk. Un lieta jau ir tur, ka Prestige noteikti nav sliktāka (ja pat ne labāka) par Departed, taču Skorsēze - tas ir Vārds. Un kaut kad taču viņam ir jāiedod dīvainais metāla izstrādājums. Lai Nolans man pat drusciņ vairāk patika.

Lūk, interesanti - Tims Bērtons filmē šaušalīgu pasaku pieaugušajiem, bet beigās sanāk mūzikls ar jautrām dziesmām, dejām, romantiku un laimes pērlēm acu kaktiņos. Del Toro filmē sirsnīgu pasaku bērniem, bet beigās sanāk tāds horrors, ka "Šķeļot viļņus" pēc tam liekas kā tāda vodeviļa. Del Toro nevis pasakas, bet Einsturzende Neubauten klipus vajag uzņemt. Vārdsakot, viena no vistumšākajām un drūmākajām filmām, kādu esmu dzīvē redzējis, bet lieliska, absolūti lieliska. Tiesa, es nezinu, kas pēc tam notiek ar tiem bērniem, kuri nejauši ir nokļuvuši kinoteātrī šo pasaku paskatīties, hm, ģimenes lokā (es par pieaugušajiem arī neatbildu).  Dodu filmai piecas kristāla lodes no piecām!

Protams, bezgala simpātiska filma. Bet.
Lūk, Bils Mjurejs ir lielisks, taču Skārleta Johansona ir govs, govs un vēlreiz govs! Ja kāds to nesaprata, varu atkārtot vēlreiz - Skārleta J. ir govs, kurai vienīgais karjeras kāpums varētu būt tikai pornoindustrijā, lai arī pat par to neesmu pārliecināts! Visu tavā vietā izdarīja sīkā Kopolas jaunkundze! Nahujspļaža! Pat Kērstina Dansta ir labāka aktrise par tevi! Bet tā, začots filmai, it sevišķi par humora izjūtu.

Saņēmos otrreiz noskatīties filmu, kas pirms pāris gadiem mani satrieca līdz pašiem sirds dziļumiem. Informēju: arī tagad šī pērle mani satriec līdz pašiem sirds dziļumiem. Viena no retajām. Atklājiet sev režisoru Pen-Eku Ratanaruangu no tālās Taizemes, viņš izdarīs ar jums vienkārši neiedomājamas lietas!
p.s. un es pat neesmu vēl redzējis šogad iznākušo "Invisible Waves", bet višlistē tā ir ar pirmo numuru, labi otro, aiz I.E.

...filma, kurai Asian Dub Foundation ir veltījusi dziesmu; režisors ir mums visiem labi zināmais Metjū Kasovics, tb, Amēlijas boifrends, laikā, kad viņš uzņēma šo filmu, viņam bija 28 gadi. par šo filmu skatīšanās laikā es šķiet mainīju savas domas reizes desmit, bet kopsummā esmu apmierināts.
tur ir viens ārprātīgi smieklīgs moments, kas saliek boratu vismaz desmitkārt: policija nakts vidū attēlā redzamo frenču urlu trio izmet  attālā Parīzes rajonā, no kurienes nav iespējams  nokļūt mājās. un tad šis debešķīgais trijnieks aiz neko darīt iekuļas  kaut kādā  gleznu izstādes prezentācijā ar mērķi "par velti sadzerties un noķert čiksas". es vienkārši raudāju. (tipa, stāv divas Mākslas Izstādes Apmeklētājas, tērpušās melnā un ar vīna glāzēm rokās, kad piekuļas sīkais alžīrietis "jūs zinat, mans draugs ir ļoti kautrīgs...")

gada vizuāli neapšaubāmi skaistākā filma
gada visdraņķīgākie aktieri, kādi vien ir iespējami
gada saundtreks (visu laiku skan tikai viena brīnišķīga melodija)
gada visšaušalīgāk uzrakstītais scenārija aktieru teksts, bejond gud end īvil
ja ir parādījušies plāni sajukt prātā, tad redakcija silti iesaka

Šāgada labākā filma. Punkts.
Viss, protams, slēpjas ģeniālā Mamonova patiesumā.

Kādu ceturto reizi noskatījos savu mīļāko Linča filmu, lēnām sāku gatavoties "Inland Empire". Pēc seansa piekopjot tradīcijas arī iebridu mazliet IMDBā un kļuvu mazliet pārsteigts - izrādās, ka cilvēki tur aizvien (devīto gadu pēc kārtas!) cenšas noskaidrot, par ko ir filma un kas tur vispār notiek. Ir ārkārtīgi populāra versija "tas ir vienkārši mākslas darbs bez kādas jēgas, cilvēkiem taču patīk, ka viņiem durī smadzenes". Jūtos vienkārši ģēnijs. Kad mēs ar K. viņu pirmoreiz redzējām 1997-jā, uzreiz sapratām, par ko ir filma un kas tur notiek. Nabaga pragmātiskie amerikāņi.

Šedevrs. Viena no labākajām Āzijas filmām, kuru esmu dzīvē redzējis. Un par pretējo jūs mani nepārliecināsiet nekad.

Nu, ko, Skorsēzem atkal viss ir izdevies pēc pilnas programmas un, galvenais: ļoti pro-por-cio-nā-li. Vienīgā problēma ir tā, ka ja reiz maukt kaut ko episku, tad nu maukt (pateiksimies Mārtinam par to, ka viņš nav pamanījies pasākumu izvilkt līdz trīs stundām!). Šis ir no tiem nedaudz vecmodīgajiem trilleriem, kuri nespēj atļauties būt triviāli un ir skatāmi vakarā ar kamīnā iebāztām kājām, atzinīgi klakstinot knābi. Galvenā zvaigzne - Nikolsons, of course. Ak, jā, par to, ka visiem ir grūtības atšķirt Metu Deimonu no Leonardo Dikaprio, es jau rakstīju. Bet tas tiešām ir psc kaut kāds. Šauju četras lodes no piecām un vēl mazu kontrolšāvieniņu galvā.

Uzmanību! Īpašs lūgums filmas režisoriem Filipam K. Dikam, Tarantino Kventinam un Zeltītei Pļekānei:
atberiet man, lūdzu, nedaudz arī, man ļoti iepatikās.

P.S. vēl forši ir beidzot ielikt no filmām sevis nogrābtās bildītes, nevis ņemt no gūgles

aizpildot robu, noskatījos Trifo "The 400 Blows", nezinu kā viņa īsti frenč saucās
tad tur izrādās, ka fizkultūras stundas pēdējo 50 gadu laikā nav īpaši mainījušās
učuks brīvajā krosā finišē pirmais un vienlaicīgi arī pēdējais :)

Kim-Ki-Duks šoreiz daudz savādāks nekā vismaz četrās iepriekšējās filmās, taču sakruķījis ļoti spēcīgu sižetu, kā venmēr. Es nosauktu žanru par "repetition movie".

Tāpat informēju, ka bojevika beigās bija 2 būtiski momenti:
1) močīšana sorķīrā. naturāli, kaujas ar klozeta piedalīšanos.
2) kā arī finālā tika likvidēts galvenais sliktais: latviešu terorists - spridzinātājs Mārtiņš! Urā!

jā, tas bojeviks ir graujošs
galvenais varonis pamuļķītis-sprinteris, ārprātīgi smieklīgs
recenziju varu jau tagad. tā ir sekojoša: "vžih! eņeņeņ! viuuuuuuuu, wow!babah! tdždždždž! eņeņeņ, īīīīī, ēņeņeņ! brdkš! aaa! viuuuuu! babah!!!"

Vienkārši ļoti skaista filma, kuru noteikti gribēšu kādreiz noskatīties vēlreiz. Ārkārtīgi patīkams pārsteigums.
( tiem, kas jau redzējuši [spoiler] )