The Queen (2006, Stefens Frīrss)

Es biju gaidījis pavisam kaut ko citu. Bet šī filma ir tāda, es pat nespēju īsti pateikt - kāda, hm, ļoti interesanta, un no visiem šāgada Oskara nominantiem es to noteikti ieteiktu noskatīties kā pirmo. Tā ir savā ziņā iespaidīgi šizofrēniska performance, kurā pa naža asmeni staigā ļoti kruta ideja (mūsdienu britu monarhija from inside - žetons kvadrātā) un totāls farss, piedevām abi gāžas ar galvu strautā ik pēc divām minūtēm. Tūlīt atnāks Dienasgramata un pateiks, ka viss bija totāls farss, un viņam būs taisnība. Bet es sev kaut kā piefiksēju vienu interesantu lietu - ka man lēdijas Diānas nāve arī bija daudz nozīmīgāks un [ieraksti pats] notikums nekā, piemēram, Dvīņu torņi. Tēmu neattīstīšu, zināms ar ko beigsies. Un jā, man tik ļoti mīļajai Džūdijai Denčai šogad nāksies noplātīt ķepiņas - visa mana sirds šoreiz aiziet Elenai Mirrenai. Viņa bija īsta mūsdienu Anglijas karaliene. Nav vairs varas un valdonīguma, taču pašcieņa vienmēr paliek. Un to saku es, kura mīļākā filma, kā zināms ir Džērmana "Jubilee".