vispār, es ar katru dienu aizvien vairāk aizdomājos, kādēļ vispār ir nepieciešami kritiķi
nu tur mūzikas, tēlotājmākslas, literatūras, etc
es domāju nevis uz autsaidu vai patērētājiem orientētos, bet tieši insaiderus, kurus lasa (ja ir vēlēšanās) tikai paši autori un citi kritiķi
es nesaprotu, cilvēkiem nepielec tas, ka, piemēram, jebkuram normālam radošam cilvēkam ir pilnīgi pie kājas tas, ko saka citi, viņš dara to, jo nedarīt to nevar un darīt savādāk arī nevar, ja vien cilvēks ir godīgs pret sevi. a ja cilvēks nav godīgs pret sevi un to visu klausās un uztver nopietni, nu, tad tas nav nekāds radošais cilvēks, bet sūds uz kļavas lapas
un es nesaprotu, kādēļ nav atskārsta šī tik ļoti vienkāršā patiesība. tad kur ir pamats kritikai? ikstenas rīcības spējās? :)