vēl varētu mēģināt sākt lasīt nīla geimana grāmatu, bet es lūztu nost
un 21. trolejbusā es šodien lasīju kāda laba cilvēka par velti atdoto rjū murakami, tik šausmīgi smieklīga tā grāmata, tik šausmīgi smieklīgi ir 60-ie gadi, ka viņos drīzāk bija jādzīvo nevis par tiem jāraksta un jāleģendarizē - jādemonizē, bet šo laiku atspoguļojošā literatūra darbojas līdzīgi smieklu gāzei.

vispareizākajā grāmatā par hipiju kustību "steal this dream" ir viens fascinējošs moments, kurā leģendārais Eibs Hofmans mēģina no skatuves uzrunāt publiku par sociāli būtiskām tēmām, bet tad pie viņa pienāk laikam Ēriks Kleptons un saka "pisiesdirstnosteidža, plīz", un meitenes bez krūšturiem ārprātīgi smejas.