par nāvi
es nebaidos no nāves un mani arī īpaši neinteresē, kas notiks Pēc Tam. baidīties no nāves izraisītajām sāpēm ir tikpat bezjēdzīgi, kā baidīties no zobārsta. un man ir gluži vienalga, vai tā būs reinkarnācija vai sapūšana zārkā. jo visvairāk bail ir no tā, ka tu ņemsi un pazaudēsi šo pasauli, ka pamodīsies kaut kur citur nevis savā gultā, ka neredzēsi sev apkārt to, ko esi pats radījis. ka pamodīsies citur.

bet mana māte, kas mani radīja, taču ļoti uztraucās, lai būtu šī dzīvība. viņai nebija vienalga, un tas nebija tīri personisks jautājums, ka manis piedzimšana būtu viņai kāds atvieglojums.

tas ir negodīgi, bet tur neko nevar vairs iesākt.