Politics
Šodien, pavadot kārtējo pusstundu politiska rakstura pārdomās, nācu pie sekojoša secinājuma: es absolūti nesaprotu, kāpēc Krievija nopietni neizskata repatriācijas jautājumu.

Paskatieties paši: demokrātiska valsts būs sasirgusi, ja tās mazā pleķītī šīs pašas demokrātijas nebūs, bet cilvēki viens otru nogalinās (tas attiecas uz Čečeniju un daļēji uz Ingušiju). Tā vairs nebūs demokrātiska valsts. Tad atmetam visus liekos, savējos repatriējam un dzīvojam normālā valstī!

Jūs man variet man atbildēt uz šādu jautājumu: piķis, kas ir ieguldīts Čečenijas karā pārmāktu to piķi, ja repatriētu Čečenijā dzīvojošos krievus?! Es domāju, ka nē.

Tālākais scenārijs gan ir skaidrs: čečeni ar ingušiem griezīs viens otram rīkles. Tikai pēc manām domām no tā nevarēs izvairīties arī pašreizējā situācijā. Beslana bija tikai brīdinājums. Pēc tam būs vēl sūdīgāk. Un ne jau teroristi to darīs - to darīs prostije derevenskije parņi.

Bija labs stāsts uz vladimir.vladirovich.ru
- Kāpēc mēs nevaram novākt Basajevu, Mashadovu un citus viņu līderus?
- Tāpēc, ka pēc tam nebūs ar ko vest miera pārrunas. Un tādā gadījumā mums uzbruks cilvēktiesību aizstāvji.

Drīzāk tur aizmirsa pateikt, ka tādā gadījumā viņiem šo karu nebūs neiespējams pabeigt. Un tā arī notiek. Novāca līderus un vairs nesaprot ar ko karot. Nesaprot, ar ko šo karu var izbeigt vai turpināt.

Ja tic statistikai, tad no Latvijā dzīvojošo krievu puses ir saņemti 30 000 repatriācijas iesniegumi, uz kuriem, protams, neviens neatbild. Tā ir ļoti savāda politika.

Ok, Kirgīzija. Nu, tur ir vienkārši jāved cilvēki pie prāta. Bezmaz ASV problēma - katrs otrais staigā ar automātu rokās. Bet tas vēl ir glābjams jautājums.

Ja paskatās uz vēsturi - Krievijas klātbūtnē Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna ir šaudījusies, laupījusi cilvēkus utt. Pēc neatkarības iegūšanas tās ir normālas un demokrātiskas valstis. Jāizdara secinājumi.