man visi šie tā saucamie homofobiskie likumi vienmēr ir asociējušies ar kaut kādu savādāku seksualitātes izpratni šo likumu lobijos
es nevēlos apgalvot, ka tās ir slēptas homoseksualitātes bailes
tāpat kā rūpes par ģimeni (kas vienmēr liekas ļoti divkosīgas)

bet reāli
es esmu heteroseksuāls džeks, kuram patīk tikai meitenes - pat žēl, biseksualitāte noteikti atver daudz plašākus apvāršņus un darbības spējas
homoseksuālā ziņā es laikam mazlietiņ varu atšķirt glītu džeku no ne pārāk, taču tikai laikam jau pavisam acīmredzamos salīdzinājumos
baiļu no tā, ka kādu dienu es pēkšņi sapratīšu, ka man patīk vīrieši, man arī nav - vispār jau laikam es tad to būtu sapratis pirms gadiem trīsdesmit
karoče, pīpē cigaretes, dzer absintu, guli ar zeltenēm, tāds ir mans tibetas dievu iecerētais liktenis

un es neizjūtu absolūti nekādu antagonismu pret gejiem
es necenšos galvā iedomāties gejseksu vai aplūkot to specifiskā kinematogrāfijā, lai tas viss man izraisītu riebumu
man to kaut kā...nevajag vai...neinteresanti...priekš kam vispār
taču kāds to laikam iedomājas un aplūko, lai kvēlotu svētā sašutumā

es gan esmu par jebkādu minoritāšu aiztāvību mūsu valstī
pēc vilku likumiem, tava banda ir tieši tik stipra, cik spēcīgs ir vājākais tās pārstāvis

un es ne visai saprotu, kas manu laikabiedru galvās diktē šādas likumu izmaiņas