jāsaka, man ārkārtīgi patika strādāt piņķos, kas, tipa, ir rīga, bet, tipa, gluži arī nav
piņķi, pirmkārt, manā uztverē ir kolosāli skaista vieta, daudz skaistāka par visiem klusajiem centriem vai āgenskalnu
kaut kādā ziņā tā ir latvijas taizeme
kur, piemēram, vienlaicīgi pastāv akadēmiskais habs ar trīs internacionālām skolām un neorganizēti pilsoņi, kas slaistās no rīta ap veikalu lats
bezcerība sadzīvo ar universālām iespējām
pirmā latvijas skrituļdēļu rūpnīca ripo, piecstāvenes, mazdārziņi
slavenā piņķu baznīca kā visu ignorēts pīķis debesīs
taču tajā visā var sajust sirdi un garu - mani nekur rīgā nepārņem tik spēcīgas emocijas, kā tur
nopietni apsveru iespēju pārvākties kādreiz