par putniem runājot, mēs te nereti redzam, kā divas vārnas, zigrīda un gunārs, pavasarī sev būvē ligzdu
izskatās šausmīgi. no sākuma gunārs laikam izlēma būvēt mājokli viens
viņš lidoja pie mums uz parku pēc materiāliem, vārnas būvējas ne šeit, bet laikam deviņstāvenēs
un gunārs apzinīgi nesa uz turieni knābī sīkus zariņus
kamēr viņam uznāca depresija
depresija izpaužas tā, ka viņš it kā savāc visas tālākajā periodā nepieciešamās komponentes, taču tā vietā, lai lidotu uz bāzi, apsēžas uz žoga un nomet visu uz zemes
kad vārnai uznāk depresija, beidzot atlido dzīvesbiedre
ne viena. atvainojiet mani par humora seklumu un kopējo garīgo idiotismu, bet mums likās, ka zigrīda atlido kopā ar sievasmāti.
kas sāka bļaut uz lielo vārnu tā, ka gunārs nedaudz abstrahējās
abstrahēšanās izskatījās sekojoši: zigrīda ar radinieci sēdēja vienā kokā un gruzīja, gunārs sēdēja otrā, pie pirmā ķērciena pagrieza abām muguru, un pēc tam šādi atmuguriski sāka virzīties tālāk projām pa koka zaru
taču beigās viss ir labi. zigrīda mīl gunāru, un ar savu piemēru demonstrē, kā ir nepieciešams vākt zarus un transportēt tos uz jaunajām mājām. gunārs cenšas.