Man gan šķiet, ka nealko/aseksuāļu bārs ir nedaudz garām. Vismaz man bāri šķiet nevajadzīgi kā tādi. Tas ir līdzīgi kā ar veģetārajām desiņām. Reizēm nomēģināt var, bet nekas īpašs un daudziem veģetāriešiem jau pati līdzība ar gaļas produktiem šķebina. Tas vairāk kā aizstājējlīdzeklis tiem, kas agrāk ēduši gaļu un grib to aizstāt, jo nav pieredzējuši veģetāras tradīcijas jau kopš bērnības. Tieši tāpat bezalkoholiskie bāri kā pārejas periods visvairāk ir tiem, kas ir atmetuši un nezina, ko tagad darīt, nevis tiem, kas nekad nav lietojuši alko.

Kopš studēju, dažreiz es gan esmu sācis piedalīties šādos bāra pasākumos, jo kaut kā jau jāveido profesionālie kontakti. Bet kā nedzērājam tie ir garlaicīgi, pat ja bieži var atrast kādu citu nedzērāju, ar ko parunāt. Problēma jau tā kā pārējie nemana, ka ar katru glāzīti viņu IQ krītas, un viņi kļūst garlaicīgi. Žēl arī raudzīties, kā aktīvākie ballīšu gara uzturētāji pēc tam izkrīt eksāmenos un tiek atskaitīti no universitātes. Arī tie, kas izmanto bārus, lai iepazītos, ar alkoholu tikai aizklāj savu nedrošību vai bailes.

Šī cilvēku nedrošība, ko mazina ķīmiski, ir bāra idejas pamatā, tāpēc bez alko tā arī paliks neatrisināta. Ir jābūt kādam citam līdzeklim, lai cilvēki atraisītos.

Daudz interesantākas man šķiet tusēšanās pēc interesēm, piemēram, dažādu mītapu veidā. Tie gan varbūt labāk strādā UK, kur lielāks cilvēku blīvums. Ar vienu pazīme – kā brīvs no alkohola – tas būtu par maz, lai būtu interesanti. Bet ja pieliek klāt kādu hobiju, filozofiju, reliģiju (politiku labāk ne), tad tas strādā. Un nevajag būt obligāti sēdēšanai, bet var būt arī brīvā dabā, pastaigas, ceļošana utt.