vai arī, piemēram
sēžu parkā uz soliņa un lasu riharda bargā dzejoļu grāmatu
Viņa tāda iet garām un nosaka
- eu, tu neslikti izskaties!
es nosarkstu un saku
- paldies
viņa kožļā košļeni šortos un ādas zābakos
- man ir divas biļetes uz kino? ejam?
- labi, es saku. bet uz kādu filmu?
- "motorzāģis paņems mūs visus - 3", kļova filma
- franču avangarda "pēdējais grāfienes izaicinājums"...
- naher grāfieni, viņa saka. ejam sēdēt pēdējā rindā un skatīties, kā cilvēkiem izšķaida zarnas. man tev kolu paņemt?
- paldies, nē, man ir divas barankas kabatā...
- ejam, viņa saka
- tev ir auksta roka, es saku
Viņa uzlika man roku uz kājas, un es šo kāju pārmetu pāri otrai kājai
jūtu, ka Viņas pārliecība uz kādu mirkli pazūd kaut kur nebūtībā, it kā būtu beidzies burvju triks, un gaistā plīstu krāsaini ziepju burbuļi
ekrānā viens cilvēks nokož galvu otram
iestāstu sev, ka man nāk no tā visa miegs, un uzlieku galvu Viņas plecam