starp citu, aizdomājos, kad kino pēdējoreiz man ir licis smieties vai raudāt

smējos es dedpūla sākumā, lai arī joki bija ne pārāk, bļ, kvalitatīvi (nogaliniet mani par šo vārdu)
bet ar asarām acīs es skatījos laikam tikai drive finālu, taču tās bija laimes asaras, ne īsti laimes, vispār es es tajā brīdī kaut mazliet sapratu sievietes, kas mēdz raudāt it kā par neko, bet tajā pašā brīdī par visu