kl. skaistāko u2 dziesmu viņu vēsturē, acrobat
domāju, zrja, alksnis pēc the unforgetable fire pārstāja klausīties šo grupu

tagad mēs sekosim līdzi ne tikai rižika karjerai, tagad mēs sekosim līdzi arī amirčegam. kas raksturīgi, komentāri internetos pie jaunumiem par šo cīņu pārsvarā sastāv no идите вы все нахуй и навсегда, kamēr pie kļičko un fūrija revanša viss ir tieši reversā

a iedomājieties, kāda varētu būt pirmā maija parāde 2100.gadā, kad cilvēki vairs nestrādās, bet strādās tikai roboti
tādi simtiem robotu izveļas uz galvenās ielas ar sarkaniem plakātiem metāla rokās, un pēc tam lej rīklē mašīneļlu
"atceries, R800976211, kā mēs 2054-jā remontējām ūdenstorni?"
"oh, bļin. nu tad par kibernētiku!"

vēl šorīt bārā satiku cilvēku, kas pirmo maiju pēc izskata sāka atzīmēt jau februārī
- привет
- привет
- тебя как зовут и откуда ты ваще?
- меня зовут мартыньш, я живу тут где-то тридцать лет
- бля. а ты латыш?
- да
- ненавижу латышей
- молодец

iedevām viens otram krabi un izdzērām savas glāzes

es neprotu teikt komplimentus
nē, it kā protu, taču laikam ne tad, kad no manis to gaida
man vienmēr galvā ir šis scenārijs, ja es pirmoreiz mūžā uzaicinātu meiteni uz smalku restorānu, nevis parastu ēdnīcu, kur es pārsvarā arī uzturos, vai kafē un bārā, kur tikai alkoholiķi, maniaki un narkomāni, es iedomājos šo situāciju

ir vakars, mēs sēžam pie svecēm, kas beidzot kaut cik pieņemami romantiski apgaismo manu ne pārāk glīto feisu, mūsu priekšā ir šķīvji ar silto, mēs skatāmies viens otra acīs, un tad vienā momentā es saku
- tu skaisti ēd
reāli skaisti. ideāli nolauz foreles gabaliņu, kas pazūd starp tavām ķiršsārtajām lūpām, eleganti kustini žokļus, tagad arī es nolauzu gabaliņu, mēs abi kustinam žokļus un skatāmies viens otram acīs, mēs esam zivis atlantijas okeānā, visdrīzāk, haizivis, varbūt tagad iedzert mazliet vīna, lai nesāktu mīlēties uzreiz uz restorāna galda? varbūt mazliet vīna

lūk, kādus ceļus iet komplimenti

es zinu, kā disintegration padarīt par tiešām izcilu plati
no turienes vajag izmest ārā pictures of you, lullaby (pirmo un uzreiz),kā arī fascination street
kā kādreiz teiktu sergejs jolkins, tas aizvestu melanholiski eksistenciālo popsņu augstumos
bļin, iedomājieties albumu, kur galvenās dziesmas būtu plainsong un the same deep water as you

upd. labi, pictures of you var atstāt, ne tas sliktākais, kas ir noticis ar popmūziku

starp citu, aizdomājos, kad kino pēdējoreiz man ir licis smieties vai raudāt

smējos es dedpūla sākumā, lai arī joki bija ne pārāk, bļ, kvalitatīvi (nogaliniet mani par šo vārdu)
bet ar asarām acīs es skatījos laikam tikai drive finālu, taču tās bija laimes asaras, ne īsti laimes, vispār es es tajā brīdī kaut mazliet sapratu sievietes, kas mēdz raudāt it kā par neko, bet tajā pašā brīdī par visu

viens nopietns iebildums pret sievietēm ir viņu nepacietība
jā, virtuvē
kad saka " sievietei ir jāstāv pie plīts", es šovinistiski cūciski piekrītoši māju ar galvu
a kā savādāk

ja es vāru kartupeļus, es zinu, ka tiem ir jāvāras 30 minūtes, un staigādams pa māju ar vagau skatienu kontrolēju pulksteni
es precīzi zinu, ciparos, cik ilgi ir jācep dažādas vistas sastāvdaļas vai cepeškrānī pīle, cik daudz gulašs, kad un kādas garšvielas ir samērā precīzi jāpievieno
pēc tam, kad esmu paveicis radošo posmu, man galvā ir tikai cipari

a meitenes ar klasisko "man liekas, ka ir gatavs" iziet uz nelielu risku

kā rezultātā es aizvakar vietējā ēdnīcā ēdu pusjēlu gulašu ar līdz galam neizvārītiem kartupeļiem, ne tas, ka man būtu kādi iebildumi pret jēlu gaļu, es labprāt, tikai garšvielas iedodiet, es jūs visas mīlu, bet nu attieksme pret ēdiena gatavošanu, oh

nav nekāds brīnums, ka visādos televīzijas pavāršovos dominē džeki. kas nebūt negatavo labāk par jums, es pat nezinu, kā var labāk vai sliktāk veikt predefinētas manipulācijas, taču viņi to dara Uzmanīgāk un Rūpīgāk

tikmēr lietotājas str iespaidā noskatījos pēdējo dziesmu ar videoklipu iz lienes šomases, biju drusku pārsteigts, ka viņa vispār vēl eksistē
man ir jautājums, viņa ir kaut kāda miljonāra, vai pat miljardiera meita vai sieva
šis jautājums man bija jau no sākuma pirms cik tur gadiem

no vienas puses man, protams, ir jācīnas ar dusmu savaldīšanu sevī, jāiet tur pie šrinka un tā, no otras puses dusmas ir bezmaz vienīgais, kas man sevī patīk, tā ka nahuj