palasīju usni par jungu, ienāca prātā
ka ļaunums pasaulē vienmēr ir racionāls, respektīvi tam piemīt racionalitātes vektors
klasiskais medicīniskais psihopāts bez sirdsapziņas - tas ir superracionālists
un tur vairs nav starpības, vai tas ir viens psihopāts, vai viena valsts bombardē otras iedzīvotājus dēļ naftas, mēs ar to arī saprotam ļaunumu

tad, lūk, reliģijai kā labā vēstnesim principā būtu jāiemieso iracionalitāte, nu, teorētiski, ticība nezināmajam arī ir iracionalitāte
tad kāda huja pēc jūs esat reliģiju padarījuši no iracionālas idejas par tikpat superracionālu dogmu, kā ļaunums
tāpēc, ka prāts tā strādā?
jūs pat vienkāršu cilvēku mīlestību vienam pret otru atraidāt, tā vietā piedāvājot tikai tā saucamo mīlestību pret dievu, kas vairāk izskatās pēc pielaizīšanās, nu un tā arī ir pielaizīšanās, lai jūs tur kāds mīl aiz žēlastības, zaudējot pašcieņas pēdējās paliekas, es jebal, kā cilvēce var novest sevi līdz tādam amēbu stāvoklim...tāks, atvainojiet, aizrāvos

ar šo uzstāšanos simpozijā noslēdzu