par fm

starp citu, pirmoreiz mūžā spēlēju ar vingeriem, es parasti vienmēr spēlēju ar insaidiem vai vispār visus centrā un brīviem fulbekiem
dunduk, tev tas nepatiks, bet atzīšos, ka es pilnīgi nahuj nesaprotu jūsu oldskūla 4-4-2 futbolu
es nesaprotu krosa ideju. es to vēl saprotu kaut kādā ātrā pretspēlē, kad reaktīvs čuvaks ar aizvērtām acīm kaut kur hujārī sava uzbrucēja virzienā, bet pozicionālā uzbrukumā tas ir denijs alvess, uz kuru es nekad nevaru bez smiekliem noskatīties, jo tur peps kādreiz laikam ir pateicis, ka katru uzbrukumu vajag ar kaut ko noslēgt, vot, viņš arī noslēdz. ar krosu. uz laikam mesi. pret divmetrīgiem malagas centriem. nē, nu tur, protams, visādi kiksi, rikošeti, "mēs izdaram spiedienu", hujo mojo, bet principā taču dolbajobi

tāpēc es ar savu bristoli anglijas trešajā līgā atteicos no krosiem gandrīz vispār. spiežu uz vingeriem "tev nekur nav jāsteidzas. tūlīt piebrauks draudzīgais pussargs. a pēc pussarga piebrauks vēl draudzīgākais fullbeks. soda laukumā ar muguru pret vārtiem atklāsies forvards. jums būs skaitlisks pārsvars flangā. vienkārši mierīgi izspēlējiet to". luks frīmens saprot, ko es no viņa gribu. ar labo malu izskaidrošanas procedūras notiek ceturto gadu.

tāpat sāku spēlēt ar shadow strikeru. dēļ tā, ka pat diezgan agresīvā formācijā 4-2-3-1 es dēļ šiem vingeriem nesaskatu, ka mēs spējam pilnvērtīgi realizēt sava uzbrukuma potenciālu. a mans AMC, viņš var sist iekšā, un, vārdsakot...rezultāts ir nedaudz dīvains. tobiš, es izmantoju target man+shadow striker, faktiski spēlēju ar diviem uzbrucējiem. tornis roumo. viņa galvenais uzdevums ir aizvest sev līdzi vienu no pretinieka centra aizsargiem. AMC uzdevums ir skriet brīvajā atvērtajā zonā, un tālāk jau skatīties pašam, ko tālāk. bļaģ. te sākas neliela loģiska pretruna. jo es vēlos, lai pusē uzbrukumu uz torni kā reizi nespēlētu. tur taču ir arī visa ideja! man vajag, lai viņš aizved spēlētāju, un pēc tam iet piespēle caur centru, vārdsakot, es nedaudz imitēju francijas izlasi ar zidanu, kur bija šis pats diezgan vienkāršais plančiks. bet man tas iznāk kaut kas līdzīgs, kā spēlēt uzbrukumā lielajam ar mazo, piespēle uz lielo, viņš nomet sīkajam, un te mēs drusku ieklemmējamies. pēc pussezonas es beidzu eksperimentus ar dzīviem cilvēkiem, pateicu tomasam, ka viņš vairs nav šedoustraikers un var darīt, ko grib klasiskā AMC formātā, un lietas aizgāja daudz labāk.