Sīkburžuāzijas pārdomas
1-2 tukšas dienas, kad ir pilns ar brīvu laiku. Ko pasākt vēl bez dzeršanas (ū, btw, vakardien sievastēvs ievaļīja ar jautājumu "Un tagad ātri sameklē internetā...Fredijs Merkūrijs bija indietis vai persietis...mēs ar Aigaru uz polšu saderējām!", tālāko vakaru pavadījām bezgala interesantās sarunās par WW2) nezinu.

Prohanova grāmata man nez kāpēc neliekas interesanta. Nezinu kāpēc, visiem interesanti, man nē. Pirmo reizi šāda situācija. Es taču esmu vidējais pop-lietotājs, mērķauditorija. Neaizķer viņš, varbūt kādreiz citreiz būs jādalasa.

Sākam skaitļot.
Varētu izlasīt vēl kādu Bārnsu. Net nu jau es viņa grāmatām pieeju uzmanīgi ar ugunsdzēšamo aparātu rokās. Bet tā būtu labākā izvēle.
Nākamo Pretčetu. Bet tā būtu visklasiskākā izvēle.
Palanaks. Bet, lai pie viņa grāmatas pieķertos, vajag dvēseles stāvokli. Teiksim, vakar, pa dienu....
Ļimonova stāsti. Jā, ar to visdrīzāk arī beigsies.
Vai kaut kādām Dovlatova piezīmēm.
Oksanas grāmatu vajadzētu izlasīt.

Oj, a ir jaunais Peļevins! Krūms teica, ka par lapsu esot. Ē, nafig visus Bārnsus.