starp citu, lasot artēmija t.ļ. atčotu par par ķīniešu daudzdzīvokļu namu preferencēm neviļus aizdomājos par taisnās un liektās līnijas kultūru rietumu un austrumu pasaulē
[šajā sakarā - arī par kloda monē gleznu japāņu tiltu sakarā]



varētu teikt, ka mūs ir sabeigusis romānika, konstruktīvisms un bauhauss
jo nu tiešām, šobrīd bezmaz jebkurā nokakātajā liektajā līnijā ir vairāk stila, nekā kārtējā pretenciozi iebūvētajā simetriski asimetriskajā taisnstūrlogā

taču kādēļ tas tā ir noticis, vaina slēpjas nevis tradīcijās, bet kaut kādā pseidotrendseteru un šo pašu trendfoloveru dolbojobismā
jo atslēga ir kultūras darbības mehānikā, nav sliktu vai labu līniju, ir kaut kas, kas sanāk ahujenčiks, to arī nododam tālāk, sliktus piemērus aizmirstam
uz iebildumu, ka ahujenčiks ir tikai uz sliktu piemēru konteksta - tad jo vairāk ir nepieciešams principiāli vērsties pret šo kontekstu
nevis mēģināt to uzlabot