es nebaidos no nāves.
mani uztrauc mūžīgā sajūta, ka katra izpīpētā cigarete, katra izdzertā kafijas tasīte, katri iešautie simts grami, katrs strīds un katrs pārdzīvojums, katra monitorā redzētā filma, katrs naida uzplaiksnījums - tas viss samazina nezināmo dzīves ilgumu par kaut kādām minūtēm. un ja smiekli to it kā paildzina, tad šo notikumu attiecība ir nesamērojama.
es varētu dzīvot vismaz 200 gadus, bet tos 130 es točna padirsīšu neatejot no kases.
un tie, kas nedara neko augšminēto, varbūt nodzīvos par mani piecus gadus ilgāk.
un ja nenodzīvos, tad visi teiks - tas bija NETAISNĪGI.
tā es atrodu šo taisnību visā tajā, kas mani lēnām nogalina.
es vēlētos dzīvē tikai vēl mazliet drosmes un veiksmes. viss pārējais ir pārejošs.