un nedaudz par kino

kamēr pagājšgad gāja varenie strīdi starp kešiša, sorentino un kurarona cienītājiem, nupat zināmās vietās ir izniris disks ar jau gadu kā pirmizrādīto gleizera "under the skin"

ko es varu teikt? es varu teikt, ka tieši tas ir pērno 365 dienu visahujennākais kino
kopējam iespaidam pēc viņa var mēģināt vēlreiz noskatīties "her", bet nu jau ar drusku trīcošām rokām

ir diezgan pagrūti aprakstīt ekrānā redzamo materiālu, kuram ir ļoti minimāls sakars ar mišela fārbera grāmatu (gleizeram tas ir tāds savā ziņā bezmaz aienkērtisisks stāsts par skatīšanos uz cilvēci no abstrahētas distances, taču citi šeit tikpat labi atradīs skārletas johansones autobiogrāfiju vai vel kaut ko); tāds avioplanierisms starp stenliju kubriku, leo karaksu un, pasarg dies, ričardu kelliju; taču tajos metakino trikos, kuros minētie režisori bieži vien māj ar mietu, gleizers nodarbojas ar īstu kaligrāfiju; domāju, šeit nospēlē viņa klipmeikera fundaments

filma patiks kādiem 5% no jums. respektīvi, ja jums patika, teiksim, kellija "the box", vot tad jā.

afigkino