traumatoloģijas centrs raportē: ir tik herova, ka ir jau pavisam labi

nupat kolēģis bija ienācis ar racionalizācijas priekšlikumu, kuru stāstīja man veselas divas minūtes
ar šausmām apjautu, ka es to saprotu, un ka šāds negaidīts pavērsiens pieprasa no manis intelektuālo piepūli kaut kā atreaģēt, nu, turpināt domu gājienu, un ka šī situācija mani vairāk kā neapmierina
saku, pasēdi piecas minūtes, es tūlīt
aizeju pie atvērtā loga un nopīpēju no vakardienas atlikušo marihuānu
apsēžos un saku - davi vēlreiz visu to pašu. viņš izstāsta vēlreiz

nu, es saku, vot tagad es fonētiski visu brīnišķīgi uztvēru, visus vārdus, un tev ir patīkams balss tembrs, taču, kā tev liekas, vai es uztvēru vārdu nozīmi? nē, es taču nupat visu vakardienas marihuānu nopīpēju. loģiski? loģiski. uzliec otru pusi kasetei. čo? neparījies, es visu diktofonā ierakstīju, vakarā paklausīšos, thhhh