darbā šodien ir labi, jo ieradies konstatēju, ka aizvien esmu pālī, un nav jau arī brīnums, ja trijos naktī mēs gājām uz striptīzbāru pēc viskija pudeles
bez striptīzbāra bloga redakcija vēl apmeklēja leģendāro atpūtas kompleksu truba, lai nebūtu lieki jāčakarējas - Visu Uzreiz, tobiš gan kazino, gan nakstklubu
runājot par pēdējo - vienīgo un pēdējo reizi es Nakstklubā šim pašam Nakstklubam paredzētos nolūkos (mēs te neskaitīsim reivus, ok) esmu bijis 1993.gadā pulkvedī, un kopš tā laika nekas daudz nav mainījies, skan tas pats sūds, kas klaji ignorē dīphausa attīstību, es tā arī dīdžejam teicu, un mums ar koktēļiem nācās atgriezties pie vienrokainajiem bandītiem
da i glītu tjolku arī īpaši nebija
bet vismaz es sekoju leģendārā frenda un vienlaicīgi r.laika maketētāja pēdās - totālā umatā doties uz normālu cilvēku atpūtas vietām, lai gūtu neordināru pieredzi

nujā, kad topošais sadarbības partneris šodien ieradās ar kaut kādiem papīriem, es ēdu gulašu ar puķkāpostiem, palūdzu viņam ieliet vendenes ūdeni, uzlikt kaseti ar frenku sinatru (vakar tās pietrūka) un atnākt pēc apmēram četrām stundām