nesen mocījos ar pārdomām par to, kas ir labi un kas ir slikti
un aizdomājos par to, ka neviena globālā konepcija par labo un ļauno neizskaidro to ļaunumu, kuru cilvēks nodara savas muļķības pēc
ļaunums muļķības pēc - te nekādi dievi un velni ir ņipričom
pie tam cilvēkam nav jābūt kaut kādam tur idiotam vai ļaundarim, muļķība ir ļoti relatīvs jēdziens, kas var tikt traktēts no pastāvīgi mainīgās pārējās sociālās vides, laikiem un tikumiem, tobiš, nu var mierīgi pastāvēt sabiedrība, kurā, teiksim, aristotelis ir mudaks
neviens svētais nav pasargāts no stulbuma vai maldiem