runājot par daniēlu stīlu, a kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai uzrakstītu labu dāmu romānu, kādām ir jābūt sižeta pamatlīnijām
laikam, lai ir romantiskais džeks, kas saka daudz komplimentus, un ar kuru it kā huhri muhri, a tad uzrodas tāds dēmoniskāks pragmatiķis
un viņi trijatā dejo Ballē un skatās viens otram daudznozīmīgi acīs
un džeki vēl strīdas par galveno varoni
un galvenā varone veic Neprātīgu Rīcību
te Bauda Svētlaimi sveču gaismā, te Lauž Rokas izmisumā
nu kaut kaut kā tā

a nevar tādu dāmu romānu uzrakstīt, kur, lūk, vispirms ir džeks, totāls mudaks, vazājas kaut kur dzerdams apkārt nedēļām, bet kad pēkšņi atklīst, dāmai ļimst kājas
un izvēle it kā ir izdarīta, a tad uzrodas viņa sāncensis - vēl jobanāks mudaks, toties zin vārdu "narcisisms" un, tipa, tāds kā intelektuālis
nu un viņi īpaši nestrīdas savā starpā, vairāk lieto dzērienus un apspriež, kā sadalīt liliju kristālu rozāliju (plāns uz tuvāko pusotru gadu), kā arī par jaunāko bēemvē pasaulē
par svētlaimi, nenomaksāto elektrību un salauztajām rokām it kā būtu skaidrs, bet kā šeit iepīt Balli un Neprātīgo Rīcību jādomā