pie kaimiņienes ciemos bija atbraukusi meita (nu, ap gadiem 40viņai), kas bija pālī izvedusi pastaigāties mammas mopsi
par to, ka bija izvedusi pālī, es sapratu, ieraugot mopsi vientuļi astrālā sēžot kāpņutelpā pie sava dzīvokļa durvīm un skatoties grīdā
tiemopši jau vispār ir tādi flegmatiski dzīvnieki, ne rej, ne smilkst, tikai ēd, dzer, čurā un iet astrālā
izjūtot mirkļa noskaņojumu, kādas minūtes desmit pastāvējis (a varbūt tā vajag? varbūt kaut ko sastrādājis un tagad ir sodīts?) un uz viņu paskatījies (suns truli blenza grīdā), saņēmos zvanīt pie durvīm
"oj, dudiņ, tu jau te no trijiem sēdi?!"

a principā varēja arī nezvanīt, no rīta būtu atraduši, tam mopsim, man liekas, dziļi pohuj