vai arī, lūk, mazā zive uzdod labu jautājumu
no savas puses varu piebilst, ka lai arī būdams principiāli pārliecināts gaļēdājs, utt, es esmu (piedod, starro) radikāli pret sporta medībām un zvērudārziem
mēs dzīvojam slepkavu pasaulē un nodarbojamies ar survaival geimingu - ar to nav ko īpaši lepoties, taču katru reizi paskatoties acīs savam kaķim es zinu, ka viņš ir tāds pats mazais peļu slepkava, un ka bifelis ar asti apdauza mušas, un ka šajā gadījumā mainot sevi tu nekad neizmainīsi šo pasauli

it sevišķi tracina čuvaki ar izstādītiem briežu ragiem (es nemaz nerunāju par turku lāču paklājiem), moš, pie reizes vēl var piekarināt rudzu vārpas un spaini ar ūdeni, ja jau tik ļoti gribas pamasēt savu ego ar savu dižo uzvaru pār māti dabu (laikam jau šādi noliedzot savu mazā zobratiņa lomu lielajā mehānismā)

atkārtošos - mēs nelepojamies, ka nogalinam dzīvniekus. dzīvnieki arī nelepojas ar to, ka nogalina viens otru (atskaitot kaķus, kuru uzvaras prieku nav iespējams apturēt, taču pat viņi virs savas guļvietas nemēģina uzkarināt peļu astes)