fudbola analītiga intrigas skandāli pacienta izmeklēšana fluorogrāfija
Parunāsim biedri par tematu, kas tiek daudz apspriests padomju sporta presē, taču reāli par kuru ir publicēts tikai viens būtisks materiāls (Kazaņas "Rubīna" preses atašeja intervija (vispār jau off the record) sports.ru, kas tika nonesta stundu pēc publicēšanas ar saita atbildīgā darbinieka, acīmredzot, sekojošu deflorāciju) - par Krievijas un Ukrainas apvienoto čempionātu. Es tā saprotu, ka lielās preses guys jau ir korporāciju konspirāciju tīmeklī, jo raksta kaut ko par "vai tas ir labi vai slikti, cik tas ir izdevīgi, etc". Bullšits. Centrālā problēma, kādēļ tas viss tiek darīts, un kādēļ aizvien staigā runas par Čempionu līgas pārformatēšanu par patstāvīgu līgu, zviln aisberga virspusē miedzot ačteles arktiskajā saulē.

UEFA ievieš fair play doktrīnu. Ko nozīme fair play? To, ka klubi drīkstēs tērēt naudu tikai tik daudz, cik tie nopelna. Respektīvi, futbola klubs vairs nevarēs tikt uzskatīts par afilētu biznesa struktūru, bet par pilnīgi neatkarīgu veidojumu, kas, savukārt, nozīmē, ka ir pilnīgi pohuj, vai kluba īpašnieks ir traktorists Ahmeds vai naftas šeihs Jāzeps, jebkura pārējā īpašnieka darbība UEFA ir dziļi pie kājas, nu, kamēr viņi tur nesāk pārdot bērniem ieročus un kokaīnu. Ienākumi un izdevumi ir labi pārskatāmi gada bilancēs, te zamuhļīt kaut ko ir ļoti grūti; ienākumi - abonementi, biļetes, transfēru piķis, teletiesības, reklāma, sponsori, merčandaizs (cik saprotu, Riannas uzstāšanās stadionā un voblu pārdošanas industrija klubam piederošā stadiona tribīnēs vairs netiek pieskaitīta pie ienākumiem, vismaz, cik zinu, NHL tā ir, taču tur ir ļoti cita sistēma).



Šobrīd fair play sistēma, kas vēl pirms dažiem gadiem tika uztverta kā rēgs mākoņbiksēs,  darbojas rekomendāciju režīmā, nu, asociācijas funkcionāri, juristi un auditori tāpat rakājas pa klubu kasēm. Taču vispārējais nokaņojums ir tāds, ka šodien rekomendācijas, bet rīt jau reāls pizģuļej.

Krievijas klubi, kurus pārsvarā sponsorē vai nu valstiskas organizācijas, vai nu cilvēki, kas ir uzvārījušies uz šīm valstiskajām organizācijām, labi saprot, ka viņiem pēc UEFA fair play doktrīnas nepelna NEVIENS, kas nozīmē vispārēju drusmīgu trah'n'krahu jau tuvākajā nākotnē. Ko darīt, ko iesākt? Vidusmēra klubi, labi, tos, ja vajag, var nonest, kā nonesa "Moskvu" vai "Saturnu", a ko darīt prāviem un jau eiroambicioziem klubiem? Pārbiedētais atašejs pēc kārtējā UEFA vilkaču uzbrukuma svarīgiem dokumentiem seifā stāstīja, ka klubs drudžaini samazina algas, transfēru budžetu un apzinīgi centīsies dzīvot pēc Allāha noteiktās kārtības. Pārējiem ir divi ceļi. Pirmais - iet un stāstīt Mišelam Platinī, ka, lūk, tādas ir tradīcijas, mums te PŽiV, valstī nodokļmaksātājs var degošā būdā zirgu apturēt. Platinī, acīmredzot, grib, lai viņam parāda vismaz kaut ko, kas viesīs ja ne nelielu optimismu, tad vismaz sajūtu, ka Mordorā arī aug meža zemenes.

"Spartakam" ir lielākais fenbeiss Krievijā, kas nozīme, ka viņi varēs atsist naudu uz sponsoršipa (kā tas apmēram notiek - te). Savi stadioni ir "Dinamo" un "Lokomotīvei", kas ir pluss. Maskavas CSKA sava stadiona nav, un kaut arī algu budžetā viņiem ir mazlietotās mēbeles no Holandes, reālu iespēju pelnīt tik daudz, lai varētu oficiāli uzturēt klubu, arī nav. tad ir Pīteras "Zenīts", kas ir reāls pizģec bez mazākām cerībām runāt ar Platinī. Par visām šīm peripētijām, acīmredzot, nezināja miljardieris Suleimans Kerimovs, kuram pieklauvēja ar atslēdziņu pie galvas un palūdza aizvākties piecus kilometrus no futbola biznesa. Te mēs nonākam pie otrās iespējas - legalizēt esošo "privāto" naudu. Caur sponsoršipu to izdarīt nav iespējams, jo sponsoršipam ir viens absolūti caurspīdīgs indikators - fanu bāze. Toties var pārdot teletiesības. Par daudziem miljoniem. Kā? Par to jums daudz sīkāk varētu pastāstī misters Millers ar misteru Gazajevu...

...te sākas interesantākais. Pieņemsim, ka man, Jurim un Kārlim vajag iepludināt savos klubos pa desmit miljoniem baksu. Sakarā ar to, ka nekādā citā veidā to nav iespējams izdarīt, mēs gribētu dabūt 30 miljonus no telekompānijas, kas translē mūsu mačus. Taču esošā partnertelekompānija nespēj pacelt šādus griestus, jo eksistē jau esošo līgumu pieredze, kuru nevar bez redzama iemesla paaugstināt reizes piecas. Tāpēc, ko mēs darām? Mēs taisām jaunu līgu ar blekdžeku, šļuhām un saviem trīs klubiem, ejam vēlreiz pie telekompānijas direktora Pētera ar piedāvājumu. Pēteris saka, ka var nopirkt mūsu jaunās pirātiskās līgas tiesības, augstākais, par miljonu. "Nē,", mēs sakām, "mums vajag, lai tu viņas nopērc par 30 miljoniem". "Kur es ņemšu 30 miljonus?", neizpratnē ir Pēteris. "Mēs tev viņus iedosim", mēs atbildam, "un tu mums viņus atdosi kā naudu par teletiesībām. Pieci procenti tavi.".

Šī vienkāršā shēma balstās uz fakta, ka telekompāniju virtuve jau vairs neatrodas UEFA komepetencē. Ko var izdarīt tāds Mišels Platinī? Pajautāt Pēterim, kāpēc viņš maksā neiespējamu naudu par teletiesībām? Mana nauda, ko gribu, to daru, atbild Pēteris. Televīzijā taču nav nekāda feirpleja, ne tā?! Tiešī šī ģeniāla iemesla dēļ Gazajevs ar Milleru tagad stāsta visiem, ka klubi no televīzijas dabūšot, umanību, MILJARDU sezonā (analoģisku sky/bt pagājšagada līgumam, thhh). "Kāds miljards? Kā jūs to dabūsiet?", groza acis pārsteigumā rotācijas mašīnu šakāļi, kas vai nu izliekas, ka nesaprot, vai nu arī tiešām nesaprot.

Pēc šādas pašas shēmas var uztaisīt arī Resno Kaķu Līgu, vnk, vēlams uzreiz arī nodibināt savu telekompāniju ar exclusive fignya, un viss būs štokos.