informācija psihoterapeitiem
šonakt redzēju nedaudz biedējošu sapni
ka esmu atbraucis atpakaļ uz pilsētu no kāda tālāka izbraukuma, stāvu ielas malā pie tramvaja sliedēm un nesaprotu, kurš virziens ir uz centru, kurš prom no tā
redzu pieturā stāvot vienu bufetnieci vēl no āgenskalna laikiem, jautāju viņai, viņa saka, ok, tūlīt parādīšoit, kā visātrāk var tikt līdz centram, ar kājām varot aiziet, tikai jāpāriet pāri upei
skatos, tiešām blakus ir kaut kāda nesaprotama upe, viņai pāri tilts - tikai ne gājēju un ne pat dzelzceļa, bet tāda nesaprotama no metāla un armatūras izgatavota neglīta konstrukcija, kas ir celta pēc viadukta principa
mēs kaut kā rāpjamies viņai pāri, un kad otrajā pusē kāpjam lejā, es redzu, ka bufetniece ir drausmīgi pielikusies, viņai sāk ļodzīties kājas, tad viņa paklūp, paslīd un ieslīd ūdenī - otrajā pusē trepes ved nevis uz zemi, bet gan ūdeni, dūmakains netīrs ūdeni, kurā peld līķi
un tad es gribu tikt atpakaļ, bet vairs nevaru

incanti, tas uz lielu naudu, veiksmi kārtīs vai arī latvijas pagrūdienu francijai ceturtdaļfinālā