lūk, klausieties
kad man bija gadi 10, man jūrmalas vasaras nometnē vareni sapatikās viens tikpat vecs skuķis un nevis pionieru vadītāja
a kā pievērst viņas uzmanību? jaunā organisma kreatīvās galvas centrs ierosināja, ka moš pārgājiena laikā vaig viņai mest ar čiekuriem
nu tas taču tā forši, viņa pagriežas, dusmojas, bet toties mani ievēro

pēc tam gudrāki ļaudis man teiktu, klau, ar meitenēm tā nevar, vaig pieiet klāt pateikt Komplimentu kādu
nu jā, es teiktu, pateiksi viņai Komplimentu, a viņa pēc tam aizies ar draudzenēm ķiķināt, a es kaut kur sēdēšu pazemots un sapūties
jo Meitenes Tā Dara Vienmēr
tāpēc pareizi vien rīkojos, metot viņai ar čiekuriem un šādi preventatīvi atriebjoties par ķiķināšanu ar draudzenēm

vēl vairāk, es jums teikšu, skuķi, ja tu viņus ieinteresē, arī rīkosies līdzīgi - ķircinās tevi vai tēlos, ka ignorē, vai pateiks kādu Riebeklību, vai gribēs, lai tu dari kādu Dumību viņai par egoistisko prieku, tāpēc, ka džeki ir cūkas un maitasgabali, un viņiem arī vajag preventatīvi atriebties

lūk, tā veidojas īsta un patiesa draudzība - puikas ar meitenēm vispirms kārtīgi viens ar otru izrēķinās, lai pēc tam viņu ceļā nebūtu vairs nekādu šķēršļu
a ar to oktobrēnskuķi mēs pēc tam lasījām kopā meža zemenes, spēlējām salkas un runājām par dzīvi un tupajiem pieaugušajiem