starp citu, man brauciens ar sab transportu no darba uz mājām ir absolūts antropoloģisks piedzīvojums
skaties uz cilvēkiem pieturās un uz ielas (virziens glamūrīga civilizācija - sociālistisks rajōns)

sākumā uzvalki, kaklasaites
smaidīga ģimene ar bērniem, meitenītei rokā baloniņš
sarunas pa telefonu 'un par cik tu viņu gribi pārdot?'
mirdz automašīnu elektriskie sāni
pāris pieturas tālāk gaišais optimisms nedaudz gaist
lūk, jau jaunietis ar tetovētu roku
ģimene: 'kur tu dīdies, tu nevari vienreiz pastāvēt mierīgi?'
piebāzts rimi maiss sitas pret kājām
pirmais pieturā uz asfalta noliktais vanags
sarunas telefonā 'tak bļaģ pozvoņi jemu, jobanij nasos!'
stiklains skatiens un tikai viena pleijera austiņa
divi vīri cenšas noturēt trešo
maigs akords no bardu kafē
zem koka atrubījies pilsonis
sirēnas un pīpējošs ātrās palīdzības šoferis
mama, im home