a vispār tas ir samērā aizraujošs stāstsja īsumā, tad ir tāds čuvaks filips māršals, bijušais crušņiks, kas pēc dvīņu torņiem rakstīja grāmatas par to, ka visu teraktu kolaborācijā ir sarīkojuši amerikāņu un saūda arābijas specdienesti
sarakstīja, kaut ko drusku vēl pacīnījās (karoče, viņam bija Pieeja Dokumentiem, tāpēc viņa viedoklī kāds arī klausījās), dzīvoja savās amerikāņu jebeņās, kamēr vienu vakaru nolēma sarīkot personisko oktoberfestu
nošāva abus gulošos bērnus, suni čiahuuhuu (masovkai, acīmredzot) un pēc tam ielaida sev lodi galvā (ar labo roku kreisajos deniņos, lai būtu spektakulārāk)
ļoti lokāla ziņa amerikā, ja kas
nu tas tā, bet es īsti nesaprotu, kā varētu darboties arābu amerikāņu specdienestu kolaborācija torņu ziņā
amerikāņi: čuvaki, mums te baigā ideja radās, krutu teraktu sarīkot, ziniet, ar lidmašīnām, sprādzieniem, televīziju, specefektiem
arābi: nu?
amerikāņi: ir problēma. mēs te pēdējā laikā ar bezpilotu lidmašīnām pārsvarā karojam. lidot, karoče, neviens neprot, nu un kamikadžu pieredzes arī īsti nav...
arābi: ā, sapratām. nu, pastīsimies...tā...kādus desmit džihādniekus varam dot. divsimt štukas katrs, osamas rascenkas
amerikāņi: ņihujase, bratellos. a viņi ir apmācīti?
arābi: nu, tikai pa kalniem un tuksnesi un tā. nāksies jums pašiem...
amerikāņi: tad simpieesmit štukas par galvu
arābi: labi, ejam rakstīt pavadzīmi