īsumā
muzona kritika bija bezjēdzīga jau pirms gadiem pieciem
ar katru gadu tā kļūst aizvien bezjēdzīgāka
piecu minūšu laikā viss ir pieejams, pēc desmit minūtēm un pirmajām divām dziesmām viss ir skaidrs
kāda huja pēc kaut ko lasīt, nesaprotu
labi, es vēl lasu par kaut ko ļoti specifisku, retām un apslēptām etnopērlēm un kā pareizi ritmiski vajag dauzīt galvu pret trubām uz baltimoras avangarda scēnas
bet pārējais kāpēc? grupai muse iznācis jauns albums? mani nepiš ne grupa muse, ne viņu jaunais albums, bet vēl vairāk pārākā un absolūtā pakāpē nepiš, ko par to domā citi cilvēki
nikam keivam iznācis jauns albums? ščas aiziešu paklausīties

tie, kas tiešām labi rakstīja par muzonu astoņdesmitajos, tagad raksta pareizas kulturoloģiskas grāmatas
tie, kas deviņdesmito sākumā hujārīja uguņus nme un mm, nodzeras kopā ar tiem, kas deviņdesmito sākumā hujārīja uguņus edge un wired

kādreiz vēl skaitījās, ka mūzikas kritiķi var no izgāztuves izvilkt jaunos daudzsološos brīnumus
tagad es vnk soulsīkā atrodu kādu radniecīgu dvēseli un novelku no tās miksteipu
ir vēl pāris interneta rādžiņi, kuru treklistes mani uzrunā, nu, vēl es lasu alternative.lv, piemēram (pieder pie trubām, jā)
tas arī ir viss

ko šādā kontekstā var vēlēties portālu izklaides nodaļas (kurām muzons atšķirībā kaut vai no pičforka vispār ir kaut kāda neprofila piekabe), man paliek milzīgi liels noslēpums

mūzikas kritika ir mirusi un paldies d-vam