dažas piezīmes par endless space

sakarā ar to, ka šī 4-x-kosmostratēģija ir tikai nesen parādījusies plašākai apskatei, pētīt tur ir daudz ko, un tāpat ir intercanti, kā spēlē un pie kādiem secinājumiem nonāk citi tā sauktie cilvēki. aplūkojot visādus letspleiščikus internetos, ģēnijs, filozofs un deviants martcore izplūst dēmoniskos kviecienos. tiesa, murgus raksta arī samērā pieauguši, nobrieduši un savu gabalu redzējuši cilvēki.

tātad, notes to self: (atgādināsim, ka es darbojos ar sherydan frakciju, kas ir ekonomik-militaristik)

1. Scouting is everything, viņi saka. Bulšits! Skautings ir faking bulšits! Uzmanīgi padomāsim, kāpēc agresīvs skautings te ir vispār vajadzīgs. Teiksim, civilization sērijā tas ir tiešām nepieciešams - pirmkārt, lai izprastu diplomātisko, ekonomisko un ģeopolitisko attiecību nianses pilnā formātā, otrkārt, lai jūsu armijai trīskilometru pārgājienā no punkta žē uz punktu pē nenāktos ieturēt pusdienas everestā. Endless speisā nekādu īpašu diplomātisku attiecību nav. Ir tikai vai nu miermīlīgas vai nu kareivīgas frakcijas. Pēdējās dalās vēl divās grupās - ar smadzenēm un bez smadzenēm. Ar smadzenēm, ja jūt, ka atpaliek no mums monetārajā un garīgajā attīstībā, piš ar savu kreiseri tālāk no acīm, bez smadzenēm (kā cravers frakcija) ziedo vienu savu skautkuģi uz mīlestības altāra trīsreiz gaismas gadā. Kopsummā attieksme pret tālo, nezināmo un Vai Bez Mums Te Vēl Ir Saprātīgas Būtnes - neatradām nevienu, nu i huj s ņimi.

Skautings startā? O, jā. Kāds ir mūsu uzdevums startā? Atrast planētu, uz kuru mēs sūtīsim savu pirmo pašuzcelto kolonistu kuģi*. Tagad paskaitīsim, ko mēs darīsim, pirms šo kuģi vispār izdosies nosūtīt. Mēs paveiksim agrokulturālo revolūciju, lai cilvēkiem uz planētas būtu ko ēst. Mēs uzcelsim heavy isotope refineries, lai šašliku paēdušie indivīdi varētu ražot materiālus. Un tikai tad mēs uzcelsim pašu kuģi. Cik gājieni tam visam ir nepieciešami? kādi 15. Tātad, kādam gan ir jābūt skautam, kas 15 gājienu laikā nespētu atrast planētu ar piemērotu klimatu, kur var zafigačīt piecus miljonus dīkdieņu? Es neprasu planētu ar heksaferrumu. Ar koraļļu rifiem. Ar titānu-70. Planētu ar antivielu, plaukstošām narkotikām vai sarūsējušiem traktora artifaktiem. Parastu, bļag, planētu 15 gājienu laikā var atrast cilvēks ar ķerru. 30 gājienu laikā viņš jau būs izbraucis pusgalaktiku. Tā ka nahuj skautingu, overrated.

* esmu redzējis cilvēkus internetā, kas neskauto ar savu starta kolonistu kuģi. es nezinu, kāpēc. es esmu redzējis cilvēkus internetā, kas sākumā nepaskatās, kur ellē uz galaktikas kartes vispār atrodas viņu homeplanet - centrā, malā, stūrī, kur?!

2. AI un zvaikžņu sistēmu menedžments. Ja atdosiet sistēmu AI rokās, viņš visu darīs pareizi, taču problēma ir tā, ka viņš visu darīs pareizi ar sistēmu kopumā, a mums ir atsevišķas planētas. Zinat, kāda ir teicama sistēmas uzbūve? Lūk, te mums ir planēta ar ziedošām pļavām, piena upēm un kokaīna dārziem. Šeit ir pilnīga pārlaime, strādā supermārkets, rehabs un pirts. Te mums ir ahujennijs gāzes gigants, kur inhabitanti dzīvei un darbam absolūti nepiemērotos apstākļos rukā, smok un mirst impērijas labā. A te mums ir maza planētiņa, kas ir totāli atdota banku sistēmai. Kas, kas, nepatīk gāzes gigants? Nav problēmu, varam kolonizēt blakus esošo asteroīdu joslu. Josla ir vēl ahujennāka par gigantu, neticat, varam parādīt! Lūk, AI tā nemāk. AI var uzticēt tikai mazus satelītiņus, par kuriem mēs aizmirsīsim jau nākamajā gājienā pēc to pievienošanas.  

3. Koks. "Es nesaprotu, ko šis tehnoloģiskais atklājums man konkrēti dod". Čuvaki, zoom. "Un tie ir visi uzlabojumi, kas ir iespējami manā jaunajā superduperkuģa dizaina draftā??!!". Čuvaki, scroll. Jā, es zinu, ka tas nav acīmredzami, thhh.  

4. Varoņi. Pamaz, jā. Etaloni: adminstrator-corporate un commander-pilot. Mana stratēģija ir: viens administrators uz planētām, viens ofensīvais admirālis un viens defensīvais saidkiks. Trešo varoni es izvēlos kā militāristu tāpēc, ka problēmas uz planētām ir iespējams risināt ar daudzām citām metodēm (nodokļi, uzlabojumi, narkotikas, supermārketi), kamēr ordnunga problēmas luftvafē nevar risināt ne ar ko. Čo, šis princips sevi pagaidām regulāri attaisno.

5. Warfare. "Vai man ir vērts virzīt zinātnes attīstību uz tehnoloģiju, kas ļaus palielināt kuģa tonnāžu par 25 procentiem? Vai murmuļlāzers ir efektīvāks par pozitronu pirdulatoru? Kā pareizi sabalansēt uzbrukuma un aizsardzības tehnoloģijas, ja manam admirālim pirms stundas izauga trešais pauts?". Biedri, nepišiet galvu sev un citiem ar visu šo mambo džambo, kas darās warfares tehnoloģiju sadaļā. Taisiet kuģus no heksaferruma. Močījiet supostātus ar jonu torpēdām no titāna-70. Aizsargājieties ar mirroršīldiem no haipēriuma. Lietojiet support moduļus no antivielas. Kvadrinikss! Saidirīts! Bļeatj, Tas Viss Atrodas Mazā Zinātnes Koka Atzarā (apmēram līdz tai vietai, kur sākas nonbaryionic particles). Pat ja jūs no šiem materiāliem sanaglosiet elektrisko zārku, tas vienalga jums iznesīs puskosmosu nahuj. Nu un, jā, par personiski dizainēto kuģu maketēšanu "corvette" klasē. Ja gribējāt uztaisīt prusaku, tad tā arī, lūdzu, runājiet. Un labāk tā vietā uztaisiet skautu vienā gājienā - jēgas aptuveni tikpat. Lieciet mierā warfare koku, un piļījiet zinātni uz battlešipa draftiem. Vai nu kā viņš katrai frakcijai saucas, teiksim, horatio frakcijai man vispār liekas, ka es kosmiskās flotes vietā ražoju zivju konservus. 



kaut kad vēl