Gattaca

Filma, kuru 1997.gadā uzņēma ļoti, ļoti labs Holivudas režisors Endrjū Nikols. Tā ir viņa debijas filma - gadu vēlāk viņa kontā ienācās "Truman Show" un pamatīga slava. Starp citu, Trūmenšovs man patika idejas ziņā, taču mani neviens nepārliecinās, ka Džims Kerijs var būt nopietns aktieris, un tas visu sabojāja. Ar "Gataku" ir pilnīgi savādāk - šeit viņš saņēma (padomā tik, debijas filmā!)  ārkārtīgi solīdu aktieru sastāvu -  Ītenu Houku, Umu Tūrmani, Džūdu Lovu, un visi viņi  spēlē lieliski. Vēl vairāk mani aizrauj Nikola tāda kā 70-o gadu fantastikas uzņemšanas maniere, varētu teikt orvel-stails: nekādu superrobotu un haiteka, stingri izturēts minimālisms, stingri reglamentētas attiecības, kurās kā negaidīti cilvēcisks elements figurē pīpējošais, dzerošais un ekspresīvais Džūda Lovs (pēc četriem gadiem gan "Gatakas" idejas, gan pašu Džūdu  veiksmīgi  savā  "Artificial Intelligence" pārņēma  Spīlbergs, taču  "Gataka" kā tāda ir krietni labāka arī par AI).
Pamatproblēma, kā jau var noprast, saistās ar gēnu inženēriju, cilvēku atlasi pēc gēniem, nu, tas viss biedējošais materiāls. Nikola idejas ir svaigas, nepiespiestas, filmā ir arī ļoti negaidīti sižeta pavērsieni, vispār samaisīts kokteilis ir teicami. Lieliska filma, visiem iesaku noskatīties.

+ Šodien vispār man būs filmu diena - kā nākamā rindā stāv "Green Street Hooligans" - filma par angļu futbola huļigāņiem ar mordobojiem, čantu dziedāšanu un pretnieku fankluba nomētāšanu ar faijeriem (galvenajā lomā, dievs apžēlojies, Elaidža Vuds - viņam ko, ar "Sin City nepietiek?) / tad vēl to dokumentālo filmu par pingvīniem vajadzētu; vai arī ceturto Poteru; vai "Iluzionistu" - da visu ko varētu!