atradu starp veciem dokumentiem
DZĪVO MIROŅU NAKTS

gadījumā, ja esmu vajadzīgs – mani vēl aizvien var atrast vienu pieturu pirms ulbrokas
tālie vārti un pa kreisi

četrdesmit divi un astoņi, putekļi bija tik karsti, ka šķita ir četrdesmit trīs
pielādēt ūdens glāzi ar enerģiju un kontrolēt elpu pirms miega
tagad, nekad, bet visdrīzāk drīz
būs vieglāk

sirēnas kauca un gaudoja, tehnika svilpoja klusi
čirkstēja pēdas smiltīs no zemes uz otru pusi
vainagu lentes plīvoja un līgojās antenas naktī
pulksteņi skaitīja kilometrus, sita tahometri taktī
mēs viens otram tik ļoti pietrūkām, ka gandrīz nebija žēl
universālās izpratnes par to, ko nozīmē „ vēls”
šīs ilgas ir neizturamas, šie dēļi, tie neprot runāt
mēness matētie stari meklē skābekļa posmus starp skujām

oranža gaisma, kas mirdz zem savādās mākslas glazūras
mans labākais uzvalks ir aizpogāts, un atlokam piesprausta neļķe,
frēzija, alpu vijolīte, krese un vēl viena neļķe
zobi cērtas ap naglām, nagi vēl daudz kam ir parādā
šī nav mierīga nakts dieva dotajās garāžās
slāpes=sāpes un sāpes=slāpes kā netīrumi uz čībām

nemeklējiet šeit idejas, idejas šeit ir retums
vienīgā doma, kas palikusi – first we take manhattan.