atis min ļoti pareizu piemēru par indiešiem, kas kakā upēs un tā
karoče, tas viss ir saistīts ar pilsētu kultūru
teiksim, to, ka mežā nevar atstāt no pilsētas nākušos atkritumus - man to iemācīja mani vecāki, ar kuriem es kopā piedalījos daudzās sēņu vākšanas sesijās
savukārt, mani vecvecāki ir no latgales laukiem un staigāja desmit kilometrus uz skolu (pēc viņu nostāstiem)
domāju, ka apēstās končas papīrīti viņi kā dabas bērni atstāja turpat kaut kur mežā
viss mainās, kad cilvēki pārvācas uz pilsētu

mana tēze ir tāda, ka laukos cilvēks par savām mājām uzskata savu sētu (a visu pārējo, kas apkārt - par Pārējo Pasauli), a pilsētā par mājām sāk uzskatīt Pilsētu. kurā var brīvi manevrēt starp rajoniem, īrēt dzīvokli jebkurā distriktā - tā ir tāda mājas brīva interpretācija.

atšķirībā no mums, lielākis daudzums indiešu dzīvo vairāk ārpus pilsētām, nekā pilsētās, ne tā?! (tas vairāk ir jautājums dienasgrāmatčegam, kas ir familiārs ar tematu)